March,21

Palasīju tikko savus vecos ierakstus šeit, un es nodomāju to,ka man nebija īpaši laba gramatika un vārdu krājums. Zinu,ka tagad tādā veidā šeit neko nerakstītu, tas ir noteikti! Vispār man apkārt viss sāk uzlaboties, tagad katrā bēdā vēlos sasktatīt kaut ko labu, teikšu,ka arī lieliski izdodas. Ar tādu domāšanas veidu liekas,ka pamazām viss pārtop gaišākās krāsās. Godīgi sakot, manī vēl joprojām ir iekšā maza daļa no tā visa negatīvisma ,kas manī bija sakrājies. Es vēlos,kaut tā visa nelabvēlīgā enerģija no manis pazustu pēc iespējas ātrāk. Domāju,ka ilgi vēl nav jāgaida.

Lai cik dīvaini man tas liktos, bet skolotāja mani pieteica "gada skolēnam", vispār šajā gadā tiešām esmu sāku cītīgāk mācīties. Vēl atceros,ka, beidzot pirmo pusgadu, teica man skolotāja tādus vārdus : "Marta ir pierādījums tam,ka - ja grib, tad visu var". Šim teikumam pati arī piekritīšu, esmu ļoti labojusies tieši mācību ziņā, nekā citus gadus.Tas bieži vien iepriecina.

Vispār tādam mazam jociņam pastāstīšu,ka man klasē ir iesaukas - tekens, lielceļš, Rastupija,tekupija utt, agrāk vēl bija čūbijs un livokendijs. Maniem klasesbiedriem ir īpašs talants uz iesauku izdomāšanu.

M

March,19

hey, sveiki! Šeit neko neesmu rakstījusi jau gadu un mēnesi, tik ļoti ilgi laiku. Mana dzīve tagad ir citādāka, labāka, taču ar daudz vairāk problēmām. Nekad mūžā līdz šim man nav bijis tā,ka man ir apnicis klausīties visu cilvēku problēmas, negatīvās emocijas un visu pārējo slikto. Tagad es pat neko sliktu negribu dzirdēt, tas man bojā garastāvokli. Tieši pēdējā mēneša notikumi ir tie,kas mani neapmierina. Esmu nolēmusi,ka neļaušu šīm visām negatīvajām domām, darbiem un sajūtām tikt klāt.Vakardien nolēmu to. Šodien no rīta, cēlos ar nelielu sauli un smaidu sejā. Man bija nesteidzīgs un lielisks rīts, kādu vien var vēlēties, pirms skolas. Bet vēlāk,kad māsa man sāka teikt dažādas sliktas lietas, man patiešām
atkal sabojājās garastāvoklis, atkal pierādījās,ka man visu citu problēmas ir par daudz,neviens jau arī neieklausās mani. Es tikai klausos savu draugu problēmās,kad tie man pat nepajautā : "Kā tev iet?"

Hmm, kur diez ir palikusi vecā,labā,pozitīvā Marta? Nekas, viss būs kārtībā un būšu atkal tas pats vecais cilvēks, neskatoties uz visiem šī mēneša pārdzīvojumiem. Tomēr,katrā negatīvajā var saskatīt kaut ko pozitīvu, atkal atjaunojies kontakts ar nesatiktiem cilvēkiem, man blakus vienmēr ir ļoti laba draudzene, kādu vien var

vēlēties un ir cilvēki,kam iztāstīt savas bēdas. Par to domājot, vienmēr paliek labāk.

Pasmaidīšu es, tādēļ pasmaidi arī tu!

M