Šī diena iesākās ļoti, ļoti agri. Es jau biju piecēlusies astoņos no rīta. Gāju mazgāt matus, krāsoties, taisīties un tā tālāk, kā jau parasti. Mēģināju visu laiku piecelt Rūtu, jo mums jau deviņos bija jābūt skolā. viņa piecēlās bez divdesmit deviņos un aši taisījās un gāja, bet es tikmēr ar riteni devos pretī Renātei. Satikāmies un aizbraucām uz veikalu, Renāte sev nopirka bulciņas, jo neko nebija ēdusi.
Protams, mēs nokavējāmies pa kādām 30 minūtēm, bet mums jau neko neteica, jo gājām atstrādāt pie manas omes. Pastrādājām, pasmējāmies, atpūtāmies, pastrādājām ..
Tad aizbraucām uz stigu šo to darījām, Rencha apēda bulkas, hihi.
Tad braucām uz kaut kādu mežu uz kuru gribēja braukt Renāte, bet es jau pirms tam neatbalstīju to domu. Mēs jau esam pusceļā un es ieraudzīju, ka tie meži ir pārāk tālu un es biju dusmīga uz Renāti, jo vienmēr, ka mēs uz to galu braucam fotogrāfēties, nekas labs nav. Tad es teicu, lai braucam netālu no Renchas mājām, uz tiem mežiem, braucām arī, bet pa ceļam mums pie tilta bija jāsagaida Renātes tētis, protams, viņš neieraudzīja mūs un pabrauca mums garāaam, mēs ar riteņiem riktīgi fiksi braucām uz rimčiku. āaa, es biju tā piekususi. Tad aizbraucām pie Renātes, uzēdām desmaizes un braucām uz to mežu.
Aizbraucām beigu beigās uz Beku mežu. ielīdām kaut kur un safoķējāmies. Lienot ārā no meža, nevarējām atrast sākotnējo taku, tad mans minčuks Renāte - ar savu ričuku iemīņāja jaunu taciņu un es pa aizmuguri mierīgi gāju, kamēr viņa tur mocījās, hihi
Tad bija nogurdinošais ceļš atpakaļ. Renāte vēl pirms tam nez kāpēc brauca ar ciet acīm un iebrauca margās un tas bija ōti smiklīgi.
tad gājām ārā ar pārējām meitenēm, nu kā jau vienmēr.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru