Lapas

ceturtdiena, 2010. gada 18. novembris

November,18


Šodien tāda īpaši jauka diena, es normāli izgulējos beidzot un arī svētki taču, he
Sataisījos un gāju satikt Renāti, aizgāju Lūcijai nopirkt dzimšanas dienā končas, tad visas satikāmies, braucām uz Rīgu, žēl tik, ka man autobusā palika slikti, bet man tā gadās bieži. Nonākušas uz Rīgu, uzreiz devāmies uz kinoteātri un nopirkām biļetes uz filmu `vieglas uzvedības teicamnieci`, tad mums vēl bija laiciņš un mēs gājām šur tur pastaigāties un pa ceļam ieksrējām kafeijnīcā. Tad gājām atpakaļ uz kinoteātri, gājām uz tā saucamā balkoniņa un uztaisījām dažas bildītes, gan jau, ka kādu es arī ielikšu šeit, bet pagaidām neviena vēl nav man datorā. Protams, tad jau sākās filma un tā bija diezgan interesanta, he, pat nedaudz smieklīga. :) Tad satikām Elīnu, tik sen viņu nebiju redzējusi, bija prieks viņu satikt. Tad kādas divas stundas nostaigājām pa Rīgu, bijām pie okupācijas muzeja un tad es sazvanīju Lauru, pēc ilgas skaidrošanās, kur katra esam, tomēr satikāmies, man bija arī liels prieks satikt viņu, jo arī šā nebija ilgi satikta, bet mēs uz tādu pavisam mazu brītiņu satikāmies,bet tomēr. : ) Tad gājām uz Galeriju Rīga, protams, pa ceļam Renāte un Elza satika Sindiju un pārējās, tik žēl, ka mūs tā nedaudz apmānija, nu nebija forši .
Aizgājām paēst, protams, šoreiz mums nebijja cita izvēle kā hesburgerītis :dddd Tad devāmies uz jumta un šo to ātri izdarījām, tad atkal gājām kaut kur lejā, pati vairs neatceros kur, he. ā laikam satikt Elīnas draudzeni, jā,satikām viņu un atkal braucām uz jumtu, kopā ar mums liftā brauca Olga Rajecka, Patmalniece un kaut kādas vēl, we krutas, hahaaha , labi, nekas īpaš tak.
Noskatījāmies salūtu, bet, protams, mēs ar Elīnu jau super labi visu redzējām, pilnīgi prieks bija skatīties. hahah.
Tad mēs ar Elzu un Lūciju fiksi devāmies uz autobusu un tad jau sākās tie trakie piedzīvojumi,ha
Mēs ar Elzu gājām ātrāk, jo nezinu kāpēc Lūcija tik šausmīgi klemmēja, es skrēju pie kases un pirku biļeti un man pasaka - nepārdodam vairāk biļetes, es - ko? nav vairāk ? (skaļi un šokā) viņa - nu jā, pēc tam nopirku uz 11, pa to laiku pzaudējām Lūciju, a šā bija pieturā.ha. tad tomēr aizbraucām ar to autiņu kurā nepārdeva biļetes, sēdēju Elzai klēpī. Pirmo reizi mūžā es redzēju tik ļoti piebāztu autobusi, man tur bija karsti un nebija ko elpot, brīnums, ka man slikti pat nepalika. Tad viena tante, kas sēdēja man blakus gribēja, lai mēs viņu palaižam, viņa man bakstīja pa muguru un visu laiku teica - aļo, aļo : dddd Biju tik laimīga, ka viņa izkāpa, jo es beidzot varēju ērti sēdēt, sākām ar Elzu ķēmoties, bišķiņ pasmējāmies par mūsu jokiem.ha
Tad kad biju mājās, ieskrēju dušā. Man tagad tik ļoti sāp kājas, ļotiļotiļoti, jo es arī gudra - ar augstapēžu zābaciņiem skraidīju, he. Beidzot bija iedvesma kaut ko šeit ierakstīt, jo parasti man tāda nav, he. Man jau būtu vēl daudz un dikti, ko šeit rakstīt, bet me slinka. :(
Labiņi, jauku vakariņu, mīlīš.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru